Samazina izmaksas un risina darbaspēka trūkumu – komerctelpu uzkopšanā aizvien pārliecinošāk ienāk roboti

Latvijas uzņēmumi arvien biežāk saskaras ar darbaspēka trūkumu, īpaši amatos, kas prasa fizisku darbu, piemēram, uzkopšanā. Viens no risinājumiem ir robotizācija un procesu digitalizācija, kas nevis aizstāj cilvēku, bet gan palīdz strādāt efektīvāk, norāda eksperti.

Tas skar ne vien tos uzņēmumus, kas sniedz dažādu telpu uzkopšanas pakalpojumus, bet arī tos, kuriem ir iekšējās štata vienības, kas nodrošina iekštelpu uzturēšanu atbilstošā kārtībā.

“Ja vien tas nav pamatbizness, uzkopšanai nevajadzētu būt daļai no uzņēmuma tiešās darbības, lai tas varētu fokusēties uz tiešajiem biznesa mērķiem bez liekiem apgrūtinājumiem. Mūsdienās ārpakalpojums var sniegt daudz labākus rezultātus, jo tas var atļauties ieguldīt risinājumos, kas ļauj personālam uzkopt efektīvāk. Savukārt uzņēmumiem, kuriem pamatdarbība ir cita joma, šādas investīcijas var nebūt nedz prioritāte, nedz tām ir līdzekļi, tādēļ darbs visbiežāk tiek veikts manuāli, aizņemot laiku un, ļoti iespējams, neattaisnojot gaidas,” uzskata komerctelpu uzkopšanas uzņēmuma SIA “Vizii” valdes priekšsēdētājs Andrejs Šilinskis.

Viņš norāda, ka darbaspēka izaicinājumu Latvijā uzņēmums risina divējādi. Pirmkārt, tiek ieviesta speciāla lietotne, kas ļauj precīzāk uzdot un kontrolēt darba uzdevumus, kā arī efektīvi reaģēt uz problēmsituācijām. Otrkārt, ieguldot robotizācijā. Šilinskis gan atzīst, ka, lai gan robots var paveikt vairākus darbus, tas ir tikai atbalsts, tas nevar un tam arī nevajag pilnībā aizstāt cilvēkus.

“Pēdējos 30 gados ir būtiski mainījies tas, kā notiek profesionāla telpu uzkopšana, un tas, ko sagaida klients. Automatizācija un digitalizācija vairs nav nākotnes vīzija, bet gan šodiena. Redzam, ka robotu ieviešana ievērojami uzlabojusi padarītā darba kvalitāti. Roboti pārsvarā tīra tieši grīdu – lielās platības. Cilvēkam atliek vairāk laika tam, ko robots nespēj izdarīt, piemēram, rokturu un virsmu dezinfekcijai trenažieru zālēs vai medicīnas iestādēs,” skaidro Šilinskis.

“Vizii” rīcībā patlaban ir teju 100 robotu “flote”, un tie spēj veikt gan sauso, gan mitro uzkopšanu. Robotiem ir četri līdz septiņi dažādi sensori, kas ļauj noteikt augstumu, šķēršļus un izmaiņas telpā, kā arī redzes diapazons līdz 150 metriem. Uzņēmuma ieguldījumi inovatīvās tehnoloģijās pārsnieguši jau pusmiljonu eiro, un “Vizii” negrasās pie tā apstāties.

“Vizii” vadītājs norāda, ka roboti atvieglo telpu uzkopšanu un padara nozari pieejamāku tiem darbiniekiem, kuriem fiziski smags darbs vairs nav pa spēkam – nav jāceļ un jānes smagas ūdens tvertnes vai stundām jāmazgā grīdas.

Analītiķi tuvākajos gados Eiropas komerciālo tīrīšanas robotu tirgū prognozē strauju izaugsmi – ja 2025. gadā tirgus vērtība tiek lēsta vairāk nekā 780 miljonos eiro, tad līdz 2030. gadam tā varētu sasniegt jau trīs miljardus eiro. To veicinās gan minētais darbaspēka trūkums, gan tehnoloģiju attīstība, gan pieaugošās higiēnas prasības.

Tam piekrīt arī “Vizii” vadītājs, jo uzņēmums īpaši specializējies veselības aprūpes, kritiskās infrastruktūras un publiskajā sektorā, kur augstas higiēnas prasības ir jālīdzsvaro ar efektivitāti un cenu.

Pēc “Vizii” vadītāja Šilniska paustā, robots ir darbinieks, kurš neslimo, neņem “pīppauzes” vai atvaļinājumu. Robotus neietekmē arī sezonu maiņa, jo tie vienlīdz labi var iztīrīt gan smiltis un dubļus, gan telpās sanestu sniegu. Tāpēc šāds risinājums samazina izmaksas, atvieglo plānošanu un rezultātu mērīšanu, jo ir pieejami dati par to, cik lielu platību robots ir iztīrījis.

Tomēr līdz ar “robotizāciju” ir jārisina vēl citi jautājumi. Viens no izaicinājumiem aizvien ir cilvēku bažas par privātumu. Šā gada februārī publicētie “Eirobarometra” dati liecina –, lai gan 62 % aptaujāto mākslīgā intelekta un robotu izmantošanu darbavietā uztver pozitīvi, 84 % norāda, ka īpaša uzmanība jāpievērš privātuma aizsardzībai.

Šilinskis atzīst, ka arī uzkopšanas jomā pievērš uzmanību šim jautājumam, taču “Vizii” izmantotie roboti ir pārbaudīti un paredz, ka privātums tiek aizsargāts. To pieprasa arī Eiropas Savienības regulas.

Cits izaicinājums ir telpu un vides piemērotība. “Mēs strādājam jau ar ceturtās un piektās paaudzes robotiem, kuri ļoti precīzi spēj uztvert telpu dimensijas, šķēršļus, pat nelielus vadus un skatlogus, tāpat roboti spēj pārvietoties starp stāviem. Tomēr redzam, ka vēl ir arī jāskaidro, ka ceļu pilnībā aizbloķēt nevajag, piemēram, novietot priekšā mēbeles. Tāpat ir telpas, kurās ir jādomā par tādiem speciāliem risinājumiem kā rampas, lai robots var tikt pāri slieksnim,” skaidro Šilinskis.

“Vizii” pieredze rāda, ka parasti nepieciešamas divas līdz trīs nedēļas, līdz cilvēks pierod pie robota, iemācās ar to sastrādāties un pieņemt, ka robots nekonkurē par darba vietu, bet gan palīdz.