Kādam jābūt birojam, lai darbinieki strādātu labāk?
Darbinieki darba devēju attieksmi pret viņiem uztver ne vien caur atalgojumu vai sociālajām garantijām, bet arī caur darba vides kvalitāti. Rūpes par kārtību nav tikai estētikas jautājums – tā ir investīcija darbinieku labsajūtā, veselībā un darba efektivitātē.
Jo vairāk uzņēmums iegulda darbinieku ikdienas labsajūtā, jo lielāku atdevi saņem profesionālā attieksmē un rezultātos. Ja birojs ir tīrs un labi kopts, darbinieki jūtas vairāk novērtēti un viņiem ir augstāka motivācija. Savukārt, nekopta, netīra vide var izraisīt nogurumu un depresiju, darbinieki izjūt stresu, zaudē koncentrēšanos.
“Apkārtējā vide cilvēku ietekmē nepārtraukti un būtiski, lai arī ne vienmēr šo ietekmi uztveram tieši un apzināti. Tas, cik tīra un vizuāli pievilcīga ir telpa, kāds ir apgaismojums, gaisa kvalitāte, priekšmetu izvietojums telpā, pat tas, kāds skats paveras pa logu – ir ļoti nozīmīgi faktori, kas lielā mērā nosaka gan cilvēka fizisko pašsajūtu, gan noskaņojumu, motivāciju un darba spējas,” saka klīniskā un veselības psiholoģe Ieva Dalbiņa. “Tas ir dabiski, ka tīrā, sakārtotā un estētiski pievilcīgā vidē cilvēki jūtas labāk, ir enerģiskāki un veiksmīgāk var veikt savus darba pienākumus, koncentrēties uzdevumiem, pozitīvāk mijiedarboties ar kolēģiem, kas kopumā nozīmīgi uzlabo viņu profesionālo sniegumu.”
Ergonomika biznesa vidē nav greznība – tā ir darba kvalitātes un reputācijas pamats, jo kopts birojs atstāj pozitīvu iespaidu ne tikai uz darbiniekiem, bet arī uz klientiem un sadarbības partneriem.
“Ergonomikas jēdziens šodien tiek skatīts ļoti plaši un tai ir divi būtiskākie mērķi: uzlabot strādājoša cilvēka fizisko un psihoemocionālo labsajūtu darbavietā, kā arī nodrošināt darba procesu efektivitāti” saka Latvijas Ergonomikas biedrības valdes loceklis, Latvijas Universitātes profesors Henrijs Kaļķis. “Tas attiecas ne tikai uz fizisko biroja aprīkojumu, bet arī uz ikvienu darba procesu – drošā, ērtā un psihoemocionāli iekļaujošā darba vidē darbinieki strādās ar lielāku atdevi, būs produktīvāki, radošāki un paaugstināsies darba kvalitāte un motivācija.”
Kārtīgas darba telpas rada sajūtu par organizētību, kas savukārt veicina psiholoģisko komfortu. Tīrs birojs tiek saistīts ar zemāku stresa līmeni, augstāku darba produktivitāti un pozitīvāku attieksmi pret darba devēju. Veselīga darba vide arī samazina slimības prombūtnes gadījumu skaitu.
Lai arī birojos pēc darba laika beigām vai pirms tā sākuma parasti notiek ikdienas uzkopšana, pēc kāda laika objektīvi nepieciešams veikt apjomīgāku tīrīšanu, pievēršoties vietām, kas ir grūti iztīrāmas vai sarežģīti aizsniedzamas. “Piemēram, gleznu rāmji vai skapjaugšas virtuvē, kas pa gadu sakrāj savu putekļu kārtu, – tas ietekmē gaisa kvalitāti birojā,” uzsver komerctelpu uzkopšanas kompānijas “Vizii” valdes loceklis Juris Zālītis.
Putekļu avots var būt gan apkārtējā vide – satiksmes kustība, gaisa piesārņojums, gan iekštelpas: neefektīvi putekļu sūcēji, paklāju šķiedras, izolācijas materiāli, papīra un printeru putekļi. Tāpat pavasarī un vasarā tam pievienojas bioloģiskie piesārņojumi – ziedputekšņi. Pārmērīgs putekļu (PM2,5) daudzums var izraisīt alerģiskas reakcijas, piemēram, deguna, kakla un ādas kairinājumu, klepošanu, šķaudīšanu, acu asarošanu u.c. Savukārt bioloģiskie piesārņotāji var radīt tādus veselības traucējumus kā klepu, aizdusu, pat reiboni un drudzi.
Tīrība un kārtība pati no sevis nerodas – tas ir plānots un pārdomāts process, kam nepieciešami gan resursi, gan zināšanas. “Nianšu, kam jāpievērš uzmanība, ir ļoti daudz – sākot ar attiecīgajām telpām piemērota, ergonomiska darba inventāra līdz profesionālajiem uzkopšanas līdzekļiem, kas jāpielāgo birojā esošajām virsmām. Marmora virsmu un parketa grīdu nedrīkst tīrīt ar vienu un to pašu līdzekli, jo vienu tas notīrīs, bet otru var sabojāt,” skaidro “Vizii” pārstāvis. “Tāpēc pirms darbu uzsākšanas jānovērtē, kādas tehnoloģijas un tīrīšanas līdzekļi būs nepieciešami, lai darbi tiktu veikti efektīvi, arī laika izteiksmē.”
“Pavasaris ir laiks, kad pēc pelēkās un nogurdinošās ziemas gribam baudīt gaismu un sauli, jo īpaši vietā, kur pavadām lielāko dienas daļu – darbā,” viņš norāda. “Tāpēc Lielā talka vajadzīga ne tikai apkārtnē, bet arī darba telpās.”
