Pamatprincips tīras pludmales uzturēšanai – ko atnesi, to aiznes

Līdz ar siltā laika iestāšanos, kad ik gadu iedzīvotāji aktīvi dodas atpūsties jūras vai ezeru krastos, pieaug arī tajos atstāto atkritumu daudzums. Pilsētvides uzturētājs “Vizii Urban”, sākoties peldēšanās un sauļošanās sezonai, atgādina par pamatprincipu tīras vides uzturēšanai – ko atnesi, to aiznes, informē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis.

Šogad “Vizii Urban” rūpējas par tīrību un kārtību jūras un ezeru krastos teju 50 kilometru garumā – visā piejūras zonā Jūrmalā, Vecāķu, Vakarbuļļu un Daugavgrīvas pludmalē Rīgā, kā arī vairāku ezeru piekrastēs Rīgā, kas siltajā periodā ir īpaši apmeklētas.

Pagājušajā vasarā no Jūrmalas pludmalēm vien “Vizii Urban” izveda 435 tonnas atkritumu. Eiropas Savienības standarti paredz, ka situācija piekrastē ir apmierinoša, ja atkritumu daudzums nepārsniedz 20 vienības uz 100 metriem, bet pērn Latvijas piekrastēs kopējais atkritumu noslodzes rādītājs bija 375 vienības uz 100 pludmales metriem.

“Gadu no gada, uzkopjot peldvietas, secinājums ir viens – jo vairāk apmeklētāju, jo vairāk atkritumu. Latvijā tīrākās pludmales ir vietās, kur cilvēku ir maz, jo gandrīz visu, ko no tām savācam un izvedam, tur ir atstājuši cilvēki,” saka Purvinskis.

Viņš piebilst, ka visbiežāk jūras vai ezeru krastos tiek atstāti sīkie atkritumi, piemēram, izsmēķi vai pudeļu korķi, kas iespiežas smiltīs, tāpēc tos ir grūtāk savākt. Izplatīti ir arī vienreiz lietojamie trauki, plastmasas un stikla pudeles, salvetes, plastmasas maisiņi, ēdiena pārpalikumi. To visu iedzīvotāji ņem līdzi, dodoties atpūsties, bet diemžēl ne vienmēr aiz sevis savāc.

Pludmales “Vizii Urban” uzkopj katru dienu līdz plkst.8.00 rītā, lai apmeklētāji uzreiz var baudīt tīru vidi. Pludmales uzkopšanai uzņēmums izmanto inovatīvas tehnoloģijas – ar smilšu sijāšanas iekārtu aprīkotu automobili, kas, ar ierīcei piestiprinātiem sariem irdinot zemi, var savākt arī sīkos atkritumus. Šie sari iestiepjas zemē septiņu centimetru dziļumā.

Par tīrību atpūtas vietās atbildīgi ir arī paši to apmeklētāji, tāpēc, lai tās nepārvērstos atkritumu kalnos, pilsētvides uzturētājs dalās praktiskos padomos.

# Atpūtas vietu aiz sevis atstāj tīrāku vai vismaz tādu pašu, kāda tā bija pirms tam

“Lai pašam un apkārtējiem būtu patīkami atgriezties atpūtas vietā, neatstāj zemē to, ko atnesi līdzi. Ja tuvumā nav atkritumu urnas, izmet atkritumus maisiņā vai kādā kārbiņā, lai pēc tam tos var ērti aiznest līdz tuvākajam konteineram,” skaidro Purvinskis.

Lai zemē nekrātos atkritumi, svarīga ir gan iedzīvotāju attieksme, gan infrastruktūra. Rūpējoties par vides tīrību, Rīgas un Jūrmalas pašvaldība jau iepirkumā ir norādījusi prasību par atkritumu urnu skaitu un izvietojumu gan jūras malā, gan ezeru krastos. Piemēram, Vecāķu un Vakarbuļļu pludmalē Rīgā saskaņā ar iepirkuma prasībām ir uzstādīti vairāk nekā 40 atkritumu konteineri un vairākas atkritumu urnas.

“Atkritumu samazināšanai atpūtas vietās urnu skaits ir kritiski svarīgs – jo vairāk urnu un konteineru, jo lielāka iespēja, ka atkritumi nenonāks dabā. Īpaši būtiski tas ir pludmalēs, kur smalkos atkritumus, piemēram, cigarešu izsmēķus, nav tik viegli savākt,” saka pilsētvides uzturēšanas uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

# Arī smiltīs aprakts izsmēķis turpina apdraudēt apkārtējo vidi

Neskatoties uz to, ka pludmalēs smēķēt ir aizliegts, šajās vietās biežāk sastopamās atkritumu vienības ir izsmēķi. Tomēr, aprokot vigaretes izsmēķi smiltīs, tas tāpat nekur nepazūd. Zemē nomests cigaretes filtrs rada pat lielāku kaitējumu nekā nomesta plastmasas pudele vai maisiņš, jo tas ne tikai satur plastmasu, bet dabā arī nonāk filtrā uzkrātās kaitīgās vielas.

Cigarešu izsmēķu vieta ir sadzīves atkritumu urnā. Ja tuvumā tādas nav, smēķētājam būtu jāpaņem līdzi kāda kastīte, maisiņš vai speciāls pārnēsājams pelnu trauks, kur izsmēķus izmest.

# Stikls var radīt ne tikai piesārņojumu, bet arī traumas

Ja, dodoties uz atpūtas vietu, nesanāk izvairīties no stikla iepakojuma, ir ļoti svarīgi to neatstāt zemē, jo stikla lauskas var apdraudēt citus atpūtniekus. Jāņem vērā, ka tieši pludmalēs iedzīvotāji lielākoties staigā basām kājām, kas saskarē ar stiklu garantē traumas.

Kaut arī sijāšanas iekārtas, kas tiek izmantotas pludmalēs, ļauj atrast arī smiltīs ieraktus atkritumus, simtprocentīgi visus sīkos priekšmetus savākt nav iespējams. Piekrastē jāņem vērā arī vēja faktors – iespējams, sākotnēji uzkopjot pludmali, šķiet, ka atkritumu nav, bet vējš, aizpūšot smiltis, var pavērt citu ainu – smiltis ar korķiem vai stikla lauskām.

# Šķiro atkritumus arī pludmalē

Ņemot vērā, ka uz pludmali līdz tiek ņemti dažāda veida atkritumi, iedzīvotāji tiek aicināti neaizmirst par šķirošanu arī atpūtas laikā. Piemēram, Jūrmalā blakus izejai uz jūru ir uzstādīti konteineri sadzīves atkritumiem, vieglajam iepakojumam, stiklam un bioloģiski noārdāmiem atkritumiem. Tāpēc, ja pēc atpūtas pāri paliek ēdiens, izmet to brūnajā konteinerā; ja līdzi ir plastmasas, metāla vai papīra iepakojums, kas ir tīrs vai ko ir iespēja izslaucīt, tad izmet to dzeltenajā konteinerā; ja pēc dzēriena izdzeršanas paliek stikla pudele, izmet to zilajā konteinerā. Savukārt netīru, taukainu iepakojumu, izlietotās salvetes vai higiēnas preces izmet sadzīves atkritumu konteinerā.

“Izlietotās sieviešu higiēnas preces vai bērnu autiņbiksītes dabā nesadalās; šo atkritumu vieta ir tikai un vienīgi sadzīves atkritumu konteinerā. Diemžēl ne reizi vien esam pieredzējuši, ka šie atkritumi tiek atstāti ģērbšanās kabīnē vai turpat atpūtas vietā. Aicinām tomēr cienīt sevi un apkārtējos, izmetot higiēnas preces atkritumu konteinerā,” saka Purvinskis.

# Aļģes nevar prognozēt

Vienīgie pludmalē salīdzinoši izplatītie atkritumi, ko nevar prognozēt, ir aļģes. Ar cilvēkiem ir vienkāršāk – ja ir silts laiks, tad tajā būs liela cilvēku plūsma un līdz ar to arī atkritumi. Savukārt aļģu esamība atkarīga no vēja un straumēm.

“Mēs varam savākt tikai tās aļģes, kas ir izskalotas krastā, bet šie darbi ir grūtāk prognozējami. Tās parasti savācam naktī, lai no rīta, kad iedzīvotāji dodas atpūsties, pludmales ir tīras un smagā tehnika, ar ko tās savāc, netraucē atpūtai,” norāda Purvinskis.

# Pludmales tīrība – sabiedrības spogulis

“Dodoties atpūsties, visticamāk, atkritumi būs vienmēr, bet  svarīga ir katra paša atbildība par tiem un tālākā rīcība. Protams, mēs darīsim visu, lai atpūtas vieta būtu tīra un patīkama, bet lielu atravu tajā var sniegt ikviens atpūtnieks,” saka Purvinskis.

Par “Vizii Urban”

SIA “Vizii Urban” ir pilsētvides uzkopšanas uzņēmums ar 20 gadu darba pieredzi un plašu reģionālo pārklājumu, nodrošinot pakalpojumus Liepājā, Jūrmalā, Rēzeknē un citviet. Vizii Urban pakalpojumi ietver pilsētas publisko teritoriju, ielu un ietvju uzkopšanu un uzturēšanu kā vasarā, tā arī ziemā, kā arī apzaļumošanas pakalpojumus un pludmaļu uzkopšanu. “Vizii Urban” ietilpst Latvijā vadošajā vides pakalpojumu jomas koncernā AS “CleanR Grupa”, kura uzņēmumi nodrošina vairāk nekā 40 vides pakalpojumu sadzīves un industriālo atkritumu apsaimniekošanā, otrreizējo materiālu šķirošanā un pārstrādē, kā arī telpu un namu apsaimniekošanas jomā.

Papildu informācija:

Zane Plone

AS “CleanR Grupa” sabiedrisko attiecību vadītāja

E-pasts: zane.plone@cleanrgrupa.lv